href="http://www.reitingi.lv" target="_blank"> src="http://www.reitingi.lv/co unt.php?id=1961&bilde=3" alt="Latvijas Reitingi" title="Latvijas Reitingi" border="0px">
 
 
     LAT           RUS           ENG     
 
 
JURIDISKIE PAKALPOJUMI
JAUNUMI
ADVOKĀTU BIROJS
KLIENTU ATSAUKSMES
KONTAKTI
JAUTĀJIET MUMS
 
UZŅĒMUMA LIKVIDĀCIJA
Drukāt

Biznesu vienkāršāk ir uzsākt nekā likvidēt

Dmitrijs Petrovs, zvērināts advokāts, PETROVS UN PARTNERI
  
Visam kādreiz pienāk gals, un runā, ka biznesu ir daudz vienkāršāk reģistrēt nekā likvidēt. Šajā rakstā vispārējo tiesisko normu kontekstā aplūkots “klasiskais” komercdarbības izbeigšanas veids – uzņēmuma likvidācija jeb komercdarbības izbeigšana bez likvidējamā uzņēmuma tiesību un saistību nodošanas tiesību pārņēmējiem. Kapitālsabiedrību darbības izbeigšanas un likvidācijas tiesiskais pamats un kārtība ir noteikta dažādos likumos. Svarīgākie no tiem ir Komerclikums, likums „Par nodokļiem un nodevām”, kā arī likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.
 
Labprātīga un piespiedu darbības izbeigšana
 
Izšķir labprātīgu (ar uzņēmuma akcionāru lēmumu) un piespiedu (ar tiesas spriedumu) uzņēmuma darbības izbeigšanu. Ar tiesas spriedumu kapitālsabiedrības darbību var izbeigt Komerclikumā noteiktajos gadījumos, piemēram, kad apmaksātais pamatkapitāls ir mazāks nekā likumā noteiktais. Ar attiecīgo prasību tiesā var griezties, piemēram, uzņēmuma valde, padome, valdes loceklis, jebkurš akcionārs vai Uzņēmumu reģistrs. Kapitālsabiedrības darbība izbeidzama arī bankrota gadījumā saskaņā ar likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteikto kārtību, kā arī izbeidzoties sabiedrības statūtos noteiktajam darbības termiņam vai sasniedzot statūtos noteikto uzņēmuma darbības mērķi.
 
Pēc darbības izbeigšanas jāveic likvidāciju
 
Pēc darbības izbeigšanas veicama uzņēmuma likvidācija. Likvidāciju veic viens vai vairāki likvidatori – rīcībspējīgie Latvijas iedzīvotāji. Tie var būt valdes locekļi, bet, tā kā valdes locekļi bieži tiek vainoti uzņēmuma neveiksmēs, akcionāri (labprātīgas likvidācijas gadījumā) vai tiesa (piespiedu likvidācijā) par likvidatoriem var izvelēties citas personas. Pēc iecelšanas amatā likvidators iegūst visas valdes un padomes locekļa tiesības. Īstenojot uzņēmuma likvidācijas mērķi, likvidatori piedzen parādus, pārdod sabiedrības mantu un apmierina kreditoru prasījumus. Tāpat kā valdes locekļi, arī likvidatori darbojas koleģiāli un ir solidāri atbildīgi par uzņēmumam vai trešajām personām (akcionāriem vai uzņēmuma kreditoriem) nodarītajiem zaudējumiem. Tāpēc kreditoriem jābūt modriem, un kad parādnieks likvidējas ar nodomu, „pazūd ar galiem”, norakstot savu mantu saistītajam personām, kreditoriem, kuri palikuši „ar garu degunu” būtu jāizmanto šo tiesību sūdzēt tiesā parādnieka likvidatorus.
 
Likvidācija nozīme juridiskās personas izbeigšanos. Pēc likvidācijas uzņēmuma mantai mainīsies īpašnieks – tā pāries akcionāriem. Tomēr pirms mantas sadalīšanas akcionāriem jāveic likvidācijas process, lai uzņēmuma mantu atbrīvotu no parādiem. Lai ļautu kreditoriem vērst savus prasījumus pret kapitālsabiedrību, ir noteikts, ka līdz mantas sadalei tā joprojām pieder kapitālsabiedrībai. Jāuzsver, ka likvidācijas gaitā kapitālsabiedrība turpina pastāvēt kā juridiskā persona un tai jāpilda visi likumā noteiktie pienākumi, piemēram, noteiktajā termiņā jāsagatavo un jāiesniedz nodokļu deklarācijas un pārskati.
 
Tiesībspēja tiks ierobežota
 
No lēmuma par darbības izbeigšanu pieņemšanas brīža tiek ierobežota kapitālsabiedrības tiesībspēja. Par vienīgo kapitālsabiedrības darbības mērķi kļūst uzņēmuma parādu piedziņa un atmaksa, kā arī no parādiem brīvas uzņēmuma mantas sadalīšana starp akcionāriem. Tādēļ likvidatori nedrīkst slēgt nekādus citus darījumus (t.i. tādus, kas nav nepieciešami uzņēmuma likvidācijai), pretējā gadījumā šos darījumus, pēc ieinteresētas personas prasības, tiesa var atzīt par spēkā neesošiem.
 
Kreditoru aizsardzība
 
Protams, trešajām personām jāzina par to, ka notiek uzņēmums ir izbeidzis komercdarbību un ka līdz ar to tā darbība ir ierobežota ar vienīgo mērķi - likvidāciju. Tāpēc akcionāru lēmums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu nekavējoties jāiesniedz Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai publiskajā Komercreģistrā. Kad uzņēmuma komercdarbība tiek izbeigta ar tiesas spriedumu, tiesa pati par to paziņo Uzņēmumu reģistram. Darbības izbeigšanas izsludināšanai kalpo arī likuma prasība likvidācijas laikā pievienot kapitālsabiedrības nosaukumam vārdu “likvidējamā”.
 
Nākamais solis ir visu zināmo (t.i. tos, kuru prasījumi ir iegrāmatoti uzņēmuma grāmatvedībā), kā arī iespējamo nezināmo kreditoru apzināšana. Saņemot akcionāru lēmumu par darbības izbeigšanu, Uzņēmumu reģistrs publicē „Latvijas Vēstnesī” paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu. Savukārt likvidatori nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem kreditoriem. Paziņojumā kreditori tiek uzaicināti pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja vien akcionāru lēmumā vai tiesas spriedumā nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš. Paziņojumā noteiktā termiņā kreditoriem ir jāpiesaka likvidatoriem savi prasījumi pret uzņēmumu, norādot prasījuma saturu, pamatu un apmēru. Pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām likvidatoram jāsastāda kapitālsabiedrības likvidācijas sākuma finanšu pārskats. Likvidācijas finanšu pārskati sagatavojami saskaņā ar gada pārskatu likuma prasībām ievērojot tomēr zināmas, likumā atrunātas, īpatnības sakarā ar uzņēmuma darbības izbeigšanu.
 
Īpašais kreditors – nodokļu administrācija
 
Viens no kreditoriem – Valsts ieņēmumu dienests – likvidācijas procesā bauda īpašu statusu. Darbības izbeigšana un uzņēmuma likvidācija piesākama VID atsevišķi 10 dienu laikā pēc attiecīgā akcionāru lēmuma pieņemšanas. Tiesa, tas dod arī tūlītējo labumu - pēc tam kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi un reģistrējusi lēmumu par uzņēmuma likvidāciju, ja nepieciešams, tiek apturēta uzsākta nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa. Likvidācijas gaitā ir praktiski neizbēgama VID pārbaude, it sevišķi, kad jāatgūst PVN vai citu nodokļu pārmaksu. Praksē VID kā “privileģētais” kreditors mēdz veikt pārbaudes un pieteikt jaunus nodokļu prasījumus arī pēc likvidācijas sākuma finanšu pārskata saņemšanas, tas ir, jau pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa. Domājams, ka tāda prakse nav pamatota ar likumu.
 
Kad likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus kreditorus, likvidatoram jāiesniedz tiesā maksātnespējas pieteikums. Par šā priekšraksta nepildīšanu likvidatori saucami pie kriminālatbildības.
 
Kad var sākt dalīt mantu?
 
Pēc visu kreditoru prasījumu apmierināšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidatori sastāda uzņēmuma likvidācijas slēguma finanšu pārskatu, kā arī uzņēmuma atlikušās mantas sadales plānu. Akciju sabiedrības slēguma pārskats un mantas sadales plāns jāpārbauda revidentam. SIA gadījumā revidenta pārbaude ir obligāta tikai tad, ja SIA statūtos ir paredzēts, ka revidents pārbauda SIA gada pārskatus, vai ja par to nolemj SIA dalībnieku sapulce. Protams, šeit ir piemērojami arī likumiskie kritēriji, kad vajadzīgs zvērināta revidenta atzinums. Slēguma finanšu pārskatu un mantas sadales plānu likvidatori nosūta katram akcionāram. Šo dokumentu sastādīšanā pieļautos pārkāpumus ieinteresētās personas, vispirms, protams, akcionāri, var apstrīdēt tiesā. Likvidācijas slēguma finanšu pārskats kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokļu deklarāciju iesniedzams VIDam.
 
Pēc parādu samaksas uzņēmuma atlikusī manta tiek sadalīta starp akcionāriem saskaņā ar mantas sadales plānu. Manta sadalāma proporcionāli katra akcionāra kapitāla daļai, ja vien statūtos vai akcionāru līgumā nav noteikts citādi. Ja statūtos nav noteikts savādāk, daļas izmaksājamas akcionāriem naudā. Jāpiebilst, ka lēmumā par darbības izbeigšanu var noteikt, ka likvidatori var nepārdot uzņēmuma mantu (t.i. sadalīt to akcionāriem „graudā”), ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai.
 
Beidzas ar izslēgšanu no reģistra
 
Likvidācija uzskatāma par pabeigtu, kad sabiedrība ir izslēgta no komercreģistra. Attiecīgo pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu likvidatori iesniedz Uzņēmumu reģistram pēc uzņēmuma atlikušās mantas sadales. Pieteikumā UR likvidatori apliecina, ka:
-likvidācijas slēguma finanšu pārskats un atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēti tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;
-visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta tiesā; un
-sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā valsts arhīvā.
 
Tomēr ar iepriekš minētajiem apliecinājumiem ir pamaz - pieteikumam jāpievieno arī priviliģēta kreditora – VID - izsniegta izziņa par nodokļu samaksu. Likums neierobežo likvidācijas procedūras ilgumu, tāpēc bieži vien uzņēmuma likvidācija turpinās mēnešiem ilgi, it sevišķi gadījumos, kad VID veic likvidējama uzņēmumā nodokļu pārbaudes. Lai uzlabotu komercdarbības vidi, manuprāt, ir vērts apsvērt iespēju noteikt likumā, ka arī nodokļu administrācija var pieteikt savus prasījumus pret likvidējamo uzņēmumu tikai kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā.
 
Atsevišķu uzņēmumu (individuālo komersantu, zemnieku saimniecību un citu) darbības izbeigšanas un likvidācijas procedūrām piemīt zināmas īpatnības. Tomēr augstāk aplūkotais likvidācijas pamatprincips – likvidējama uzņēmuma kreditoru aizsardzība - paliek spēkā un būtu ievērojams arī šo subjektu darbības izbeigšanas un likvidācijas gadījumā.
 
Raksts publicēts žurnālā „Bilance” Nr. 13 (169) - 7.2007.
 
 
Uzdot savu jautājumu, pieteikties uz konsultāciju vai vienoties par pārstāvību ar piezvanot zv. advokātu birojam „PETROVS UN PARTNERI” pa tālr. 6703 5381, vai nosūtot e-pastu uz general@petrovs.lv.
 
 



2018, August
  
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
 






 
 
ZVANIET! +371 67035381.    Kvaliteetne kodulehekülg